Vizīte uz masāžu ar ārsta norīkojumu, kā arī ar Veselības apdrošināšanas polisēm.

Ir vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. 

 

:Klasiskā masāža

• Galvas masāža

• Apkakles zonas masāža

• Muguras masāža

• Krūšu kurvja masāža

• Roku masāža

• Vēdera masāža

• Jostas - krustu daļas masāža

• Kāju masāža

​

Masāža labvēlīgi ietekmē:

• nervu sistēmas darbību,

• sirds un asinsvadu sistēmu,

• locītavas.

​​

Masāžas plusi:

• uzlabo trofiskos procesus ādā,

• stimulē limfātiskās sistēmas darbību,

• veicina sārņu izvadīšanu no organisma,

• nostiprina imūnsistēmu,

• atbrīvo un stimulē muskuļus,

• labvēlīgi ietekmē visu organismu (rezultātā cilvēks ilgstoši jūtas jauns, spēcīgs un saglabā fizikā ķermeņa un intelektuālās darbaspējas).

​

Masāžas laikā audi tiek viegli, vidēji stipri vai spēcīgi mehāniski kairināti, un organismā reflektori notiek dažādi pozitīvi procesi.

​

   Masāžas pirmsākumi sastopami aizvēsturiskos laikos. 

Masāža izpaudās, kā sasistās un sāpošās vietas glaudīšana. Tagad, tā ir pārbaudīta praksē ar gadsimtiem ilgi iedarbīgu paņēmienu kopumu.

   Klasiskā masāža ir ārstniecības metode, kura uz organismu iedarbojas kā mehānisks kairinājums ar dažādiem paņēmieniem - glaudīšanu, berzēšanu, mīcīšanu un vibrāciju.

​

Katram klasiskās masāžas paņēmienam ir sava iedarbība uz organismu:

• Glaudīšana - paņēmiens, kuru veic ar plaukstas virsmu. Masiera roka slīd pa ādu, to nekrokojot. Glaudīšana var būt gan virspusēja, gan dziļa – maigi glāstoša un spēcīga. Tās iedarbība atkarībā no paņēmiena izpildīšanas veida - nervu sistēma tiek vai nu nomierināta vai uzbudināta (uzmundrināta), atslābina muskuļus un samazinās sāpes, āda tiek attīrīta no atmirušajām šūnām, un atveras poras ,uzlabojas tās elpošana, pastiprinās tauku un sviedru dziedzeru darbība, atveras ādas asinsvadu kapilāri, kas stimulē barības vielu un skābekļa pieplūde ādai un tā kļūst gludāka un elastīgāka, aktivizējas venozās asins cirkulācija un limfas attece, tāpēc mazinās tūska.

• Berzēšana - veic ar daudz lielāku spēku un spiedienu nekā glāstīšanu, tāpēc tās iedarbība sniedzas dziļāk – zemādas audos. Berzēšana sasilda, tās ietekmē āda kļūst sārta. Tas tādēļ, ka paplašinās asinsvadi, uzlabojas audu barošanās un vielmaiņa. Paņēmiens irdina rētaudus – tie kļūst elastīgāki un kustīgāki. Paātrina nervu impulsu pārvadi uz muskuļiem, uzlabo reaģēšanas spēju. Berzēšana ir svarīgākais locītavu masāžas paņēmiens.

• Mīcīšana - muskuļa satveršana, atvirzīšana no kaula, izkustināšana un atbīdīšana sākumstāvoklī. To mēdz dēvēt arī par pasīvo vingrošanu, jo, pacientam mierīgi dusot uz masāžas kušetes, masieris aktīvi kustina viņa muskuļus. Glābiņš cilvēkiem, kuri slimības vai traumas dēļ piekalti pie gultas un paši izkustēties nespēj. Mīcīšana paātrina pienskābes un citu vielmaiņas galaproduktu aizvadi no muskuļiem, mazina to nogurumu un vairo darbaspējas, ievērojami uzlabo audu barošanos un vielmaiņu.

• Dauzīšana - paņēmiens, kura laikā uz ķermeņa audiem iedarbojas ar biežiem un ritmiskiem sitieniem, kurus masieris saudzīgi veic, piemēram, ar pirkstu spilventiņiem vai plaukstu malām. Iedarbojas visdziļāk – uz iekšējiem orgāniem. Veikta aknu apvidū, rosina žults izdalīšanos, kuņģa rajonā – gremošanas sulas sekrēciju. Atkarībā no veida, kā to izpilda, var gan paātrināt, gan palēnināt sirdsdarbību un elpošanu.

• Vibrācija - raksturīga tikpat dziļa iedarbība kā dauzīšanai. To veic trejādi, masierim ar rokām izdarot tricinošas kustības un pārvadot vibrāciju uz pacienta ķermeni, ar pirkstiem satverot muskuli un purinot, kā arī saņemot rokā atslābinātu ekstremitāti un viegli kratot. Ilgstoša svārstīšana atslābina saspringušus muskuļus, savukārt viegla un neilga iztricināšana paaugstina to tonusu.

​

 

​

​

Izmantotā literatūra

„Klīniska fiziska medicīna”Ints Zeidlers

„Pašmasāža”Ints Zeidlers